logo

VENTSPILS VALSTS 1.ĢIMNĀZIJA

VENTSPILS VALSTS 1.ĢIMNĀZIJA

    Teodors Grīnbergs (1918- 1932)

Teodors Grīnbergs dzimis 1870.gada 2.aprīlī Ģibzdē, kur viņa vecāki rentēja Ģibzdes muižu. Ģimenē auga trīs bērni- Šarlote, Teodors un Jānis. No Ģibzdes vecāki pārgāja uz Popes muižu.

T.Grinberga vecāki ir piedalījušies jaunlatviešu kustībā, satikās ar Kr.Baronu un Kr.Valdemāru.

1879.gadā skolas gaitas T.Grīnbergs uzsāka Kubeles skolā pie skolotāja Ernsta Dinsberģa, vēlāk- Ģibzdes skolā. Tad apmeklēja latviešu valodnieka Milenbaha privātskolu Talsos. Vēlāk skološanos turpināja Jelgavas ģimnāzijā. 1891.gadā Teodoru Grīnbergu uzņēma Tērbatas universitātē, kur viņš studēja teoloģiju un mācījās franču valodu. 1896.gadā jaunietis ar izcilām sekmēm beidza teoloģijas fakultāti un kādu laiku strādāja par mājskolotāju Popē, kļuva par mācītāja kandidātu pie mācītāja Hugenbergera. Kandidāta darbu turpināja Lutriņu draudzē.

1907.gadā Teodors Grīnbergs pārnāca uz Ventspili un strādāja par Ventspils ev. lut. draudzes mācītāju. Ventspilī viņš atjaunoja baznīcas skolu, mācīja ticības mācību Turauska tirdzniecības skolā, pilsētas skolā un sieviešu ģimnāzijā.

Teodoram Grīnbergam pieder vislielākie nopelni Ventspils skolu darbības un skolotāju biedrības noorganizēšanā. 1918.gadā Ventspilī pieņēma lēmumu par reālskolas atvēršanu. Par direktora vietas izpildītāju ievēlēja T. Grīnbergu. Ventspils valsts ģimnāzijas direktora pienākumus Teodors Grīnbergs veica līdz 1932.gadam.

Teodors Grīnbergs noteica skolas garu un audzināšanas virzienu. Stundas sākās ar rīta lūgšanu. Skolā Teodors Grīnbergs mācīja latviešu valodu, literatūru, vēsturi, ticības mācību, vēlākos gados arī latīņu valodu, vācu valodu ģeogrāfiju un filozofiju. 1925.gada svētkos direktors teica: ”Lai Dievs dotu, ka arī mūsu skola varētu izaudzināt krietnus un derīgus, un apzinīgus valsts pilsoņus, varētu ar savu mazo darbu pievelt būves akmeņus valsts būvei.”

1932.gadā Teodoru Grīnbergu ievēlēja par arhibīskapu, un viņš pārcēlās uz Rīgu.

1944.gadā vācu varas iestādes pavēlēja Teodoram Grīnbergam evakuēties uz Vāciju, kur viņš pavadīja atlikušo mūžu. Teodors Grīnbergs miris 1962.gada 14.jūnijā Eslingenā pie Nekāras, tur arī apglabāts.

  Atis(Otto) Jaunzemis (1932- 1939)

Dzimis 1893. gada 28. februārī. Ata tēvs, Jānis Jaunzemis- rakstnieks Apsīšu Jēkabs, strādājis Koku pagasta skolā par pārzini. Vēlāk pārcēlies uz Rīgu. Tur Rīgas ģimnāzijā strādājis par skolotāju.

Atis Jaunzemis skolas gaita uzsācis Rīgas klasiskajā ģimnāzijā. Pēc mācībām ģimnāzijā turpinājis izglītoties Tērbatas universitātē, kur 1917.gadā pabeidzis Teoloģijas fakultāti.

Savas darba gaitas Atis Jaunzemis uzsācis Smiltenē, strādājot par reliģijas un ētikas skolotāju Smiltenes reālskolā, reizē kļūst par mācītāja kandidātu Smiltenes ev.lut.draudzē .No 1919.gada līdz 1928.gadam strādā par skolotāju Gaujienes ģimnāzijā un mācītāju Gaujienes ev.lut.draudzē. Skolas bērniem viņš pasniedz reliģijas mācību, latviešu un latīņu mācību.

1929.gadā Atis Jaunzemis tiek pārcelts darbā Jelgavas Valsts skolotāju institūtā, kur pasniedz reliģijas metodiku, reliģijas mācību un latviešu valodu.

No 1932.gada viņa darba gaitas saistītas ar Ventspils 1.ģimnāziju, kur veic direktora pienākumus, kā arī pasniedz skolēniem ētikas mācību. Tiek iecelts arī par Piltenes iecirkņa prāvestu un Ventspils 2.aizsargu pulka mācītāju.

1939.gadā Atis Jaunzemis pārceļas uz Rīgu un strādā Izglītības ministrijā par vidusskolu direktora biedru.

Padomju okupācijas varas laikā 1940.gadā viņu atbrīvo no darba. 1941.gada 29.jūnijā Atis Jaunzemis tiek arestēts un nošauts pie Maršalku mājām Salaspils pagastā kopā ar sava tēva brāļa dēlu. Apbedīts 2.meža kapos Rīgā. Pēdējā gaitā viņu izvadīja Teodors Grīnbergs.

Jānis Gulbis (1939- 1941)

Pasaulē nācis laukstrādnieka ģimenē Mārciema pagastā Madonas apriņķī 1906.gada 20.februārī. Savu pirmo izglītību ieguvis Mārciema pagasta skolā, vēlāk zināšanas apguvis Madonas vidusskolā. Pēc  tam mācību gaitas turpinājis Mākslas akadēmijā.

Jaunības gados Jānim Gulbim pašam nākas pelnīt līdzekļus mācībām un iztikai, jo vecāki mazturības dēļ nevarēja palīdzēt. Studiju laikos bijis ļoti aktīvs, darbojies nelegālā darba grupā. Grupas biedriem iznāk sadursmes ar akadēmijas vadību.

Jānis Gulbis cītīgi studējis nelegālo literatūru, tādā veidā paplašinājis savas zināšanas sabiedriski- politiskajos jautājumos. 1935.gadā Jānis Gulbis beidza mācību gaitas akadēmijā. Turpmāk savu dzīvi saista ar Ventspils vidusskolu, kur skolēniem pasniedz zīmēšanu, mākslas vēsturi un rokdarbus. No 1939.gada Jānis Gulbis vada Izglītības ministrijas rokdarbu darbnīcu Ventspilī. Pilsētā bija pazīstams kā rosīgs pedagogs un gleznotājs. Ar savu aktivitāti un mākslinieka spējām iemantojis ventspilnieku atzinību.

  1940.gadā kļūst par Ventspils vidusskolas direktoru, bet jau 1941.gadā no darba aiziet.

 Herberts Vikmanis (vācu okupācijas laiks)

1941.gada 22.jūnijā Otrais pasaules karš sasniedza arī Latvijas teritoriju. Uz fronti devās mūsu skolas komjaunieši, arī tā laika direktors Jānis Gulbis.

 Ventspilī ienāca vācu karaspēks, daudzi skolotāji tika atbrīvoti no darba. Par skolas direktoru ieceļ Herbertu Vikmani. Diemžēl precīzāku informāciju par

H. Vikmani skolai nav izdevies iegūt, jo tādas nav arī Valsts arhīvā. Daļēji informācija ir iegūta no bijušo skolēnu atmiņām, it sevišķi no bijušās skolas absolventes Gaidas Pūpolvalkas atmiņu stāstījumiem , kuri ir publicēti laikrakstā “Ventas Balss”.

Zināms, ka H. Vikmanis bija matemātiķis. Viņam bija maģistra grāds. Direktors bija izslavēts kā prasīgs un pat nejauks direktors. No viņa baidījās gan darbinieki, gan skolotāji. Savu priekšmetu viņš pārzināja teicami, stundās valdīja priekšzīmīga disciplīna un kārtība. Jaunā viela tika apgūta stundā, mājās skolniekiem atlika tikai izrēķināt uzdotos uzdevumus.

Savās prasībās direktors bija ļoti stingrs. Viņš uzskatīja, ka skolnieču uzdevums ir mācīties, nevis iemīlēties. Tolaik Ventspilī bija daudz puišu leģionāru. Kad viņiem bija jābrauc uz fronti, meitenes skrēja uz staciju no tiem atvadīties. Ja meitenes tika pieķertas, tad viņas saņēma sodu.

1944./45.mācību gadā, kad Rīgu jau bija ieņēmusi Sarkanā armija, līdz pat decembrim skolēni gaidīja ziņu par mācību atsākšanu skolā, bet tā arī nesagaidīja. Ventspils bija pilna ar vācu karavīriem un latviešu leģionāriem. Ģimnāzija tika padzīta no savām telpām, bet H.Vikmanis ar ģimeni devās uz Zviedriju. Arī daudzi skolotāji bija izklīduši. Par mācību atsākšanu pašaizliedzīgi rūpējās Jānis Miza.

  Jānis Miza (1945- 1949)

Dzimis 1886.gadā Rendas pagastā Kuldīgas apriņķī. Viņa vecāki bija  zemnieki. Pēc Oktobra revolūcijas abi vecāki miruši.

Pirmās skolotāja gaitas sācis tagadējā Jūrkalnes ciema Sārnates un Puzes ciema Puznieku skolās. Ap 1914.gadu devies bēgļu gaitās Krievijā. Tur ieguvis augstāko izglītību. 1921.gadā atgriežas  Latvijā, kļūst par Ventspils Valsts ģimnāzijas direktoru. Nodibina ģimeni, kurā piedzimst divi bērni- dēls un meita.

Viņa laikā skolotāju kolektīvs bija ļoti saliedēts un sekmju līmenis cēlies. Devis savu ieguldījumu skolas vadīšanā arī kara gados. Skolnieki viņu raksturojoši kā stingru un prasīgu skolotāju.

No 1931.gadam līdz 1938.gadam vadījis Ventspils Valsts ģimnāzijas absolventu biedrību, kuras mērķis bija apvienot kopējā saimē bijušos audzēkņus, bijušos un esošos audzinātājus, sniegt saviem biedriem un ģimnāzijas audzēkņiem garīgu un materiālu atbalstu.

1947.g. apbalvots ar krūšu nozīmi “ Teicamnieks izglītības darbā”.

Pēc direktora pilnvaru beigām turpina darbu skolā. Strādājis par matemātikas, psiholoģijas un loģikas skolotāju. Jānis Miza allaž bijis sabiedrisks un aktīvs cilvēks.

Kādu laiku strādājis par Ventspils darbaļaužu padomes deputātu un Izglītības komitejas priekšsēdētāju.

 Elfrīda Grīnberga (Puķīte)   (1949./1950.m.g.)

Dzimusi 1915.gada 13.martā.

Mācību gaitas ir uzsāk Rīgas 2.ģimnāzijā. Pēc skolas beigšanas iestājas Latvijas Valsts universitātē Filoloģijas- filozofijas fakultātes, ģermāņu valodas nodaļā. Šo valodu studē arī Vācijā.

 Pēc studiju beigām sāk strādāt J. Fabriciusa Ventspils 1.vidusskolā, kur no 1945.- 1951.gadam māca vēsturi un vācu valodu. 1949.gadā kļūs par skolas direktori.

 Beidzot aktīvās darba gaitas, skolotāja turpina interesēties par Latvijas vēsturi, vāc materiālus par dažādiem arhitektūras pieminekļiem.

 Rita Ceikele (1951- 1962)

Dzimusi 1928. gada 1. martā Rīgā strādnieku ģimenē. Izglītojusies dzimtajā pilsētā. Ritas Ceikeles tēvs strādājis dzelzceļa pastā, māte – zārku piederumu darbnīcā.  R. Ceikeles bērnība pagāja divu māsu sabiedrībā.

1935.g. māte ar bērniem pārceļas uz Lielvārdi. Tēvs paliek strādāt Rīgā. 1942. gadā  Rita pabeidz Lielvārdes Lāčplēša pamatskolu. Izglītību turpina  Rīgas Tirdzniecības skolā. Šo skolu pabeidz 1945.gadā, diemžēl  diplomu neiegūst slimības dēļ. Tālāk izglītojas  skolotāju institūtā Vēstures fakultātē, kurā iestājas 1946.gadā. Institūtu pabeidz 1948.gadā, līdz ar to iegūstot skolotājas tiesības. R. Ceikele pārceļas uz Ventspili, kur 1948.gadā uzsāk darbu Ventspils pilsētas Darba jaunatnes vakara vidusskolā. 1951. gadā viņa tiek pārcelta darbā, kļūstot par 1.vidusskolas direktori. Darbā viņa izcēlās ar savu centību un aktivitāti.

Taču 1962. gadā R. Ceikele aiziet no darba un pārceļas uz Rīgu. Galvaspilsēta kļūst par viņas pastāvīgo dzīvesvietu.

 Alberts Pukjans (1962- 1967)

Dzimis 1925. gada 14. oktobrī Ventspilī, strādnieku ģimenē. Savas mācību gaitas sācis 1933. gada rudenī, iestājoties 5. Ventspils pamatskolā. Šo skolu pabeidz 1940.gadā. Mācības turpina Ventspils Politehniskajā tehnikumā, kurā iestājas 1941.gadā un mācās līdz 1944.gada maijam.

Jau 1944. gada  augustā vācu okupācijas iestādes paņem viņu darbā un 1944. gada septembrī izsūta uz Poliju. 1946. gada martā Albertu Pukjāni atbrīvo Padomju armija.

Pēc filtrācijas nometnes iziešanas 1946.gadā A.Pukjans tiek iesaukts Padomju armijā, kur dien līdz 1950. gada septembrim.

No 1950. gada novembrim līdz 1951.gada jūlijam viņš strādā kokzāģētavā “Ventspils koks ”. Mācības atsāk 1951.gada rudenī, iestājoties Ventspils 1.vidusskolā, to pabeidz 1952.gadā. Tā paša gada rudenī A.Pukjans iestājas Latvijas Valsts universitātes Fizikas- matemātikas fakultātē un to pabeidz 1957.gadā.

1955. gadā Alberts Pukjans nodibina ģimeni, apprecoties ar fizikas- matemātikas fakultātes studenti Janīnu.

1957. gadā A.Pukjans sāk darbu kā skolotājs Ventspils J. Fabriciusa 1. vidusskolā. No 1959.gada paralēli skolotāja darbam strādā arī par direktora vietnieku.

1962.gadā viņu ieceļ par skolas direktoru. Skolu A.Pukjans vada līdz 1967.gadam, bet vēlāk turpina darbu kā skolotājs līdz pat 1981.gadam.

Savas pedagoģiskās darbības gados A.Pukjans apliecināja, ka ir spējīgs, pieredzējis pedagogs, iejūtīgs un atsaucīgs biedrs, prasīgs pret sevi un citiem. Skolēni un biedri, kas viņu pazina, patiesi cienīja.

 Jāzeps Marnauza (1967- 1969)

Dzimis 1930. gada 10. septembrī Ludzas rajonā zemnieku ģimenē.

Mācību gaitas uzsāk 1938.gadā 3. Pildas septiņgadīgajā skolā. Pamatizglītību iegūst 1944.gadā. Mācības turpina Ludzas 1.vidusskolā. Vidējo izglītību iegūst 1949.gadā

1949.gada 1.septembrī uzsāk studijas Latvijas Valsts universitātes vēstures fakultātē, kuru pabeidz 1954.gadā.

Savas darba gaitas uzsāk  Ventspils 1. vidusskolā, kurā no 1954.gada līdz 1957.gadam strādā par vēstures skolotāju. Vēlāk kļūst par Ventspils septiņgadīgās skolas direktoru. Šajā amatā nostrādā no 1957.gada līdz 1961. gadam. No 1961.gada līdz 1967.gadam ir Tautas izglītības nodaļas vadītājs.

  1967.gadā kļūst par Ventspils 1.vidusskolas direktoru. Jāzeps Marnauza tiek  novērtēts kā kārtīgs, centīgs  skolotājs un labs organizators. 1969. gadā J.Marnauza aiziet no darba sakarā ar ievēlēšanu Ventspils pilsētas Darbaļaužu deputātu padomē. Savu dzīvi ar skolotāja amatu vairs nesaista.

Sieva Spodra Marnauza ilgus gadus strādāja Ventspils 1.ģimnāzijā par latviešu valodas skolotāju.

Voldemārs Kalniņš (1969- 1975)

Dzimis 1932. gada 23. decembrī Liepājas rajona Kalvenes ciemā, zemnieku ģimenē.

Savas mācību gaitas 1930. gadā uzsācis Kalvenes sešgadīgajā pamatskolā. No 1938. gada līdz 1941. gadam jūnijam (līdz kara sākumam) turpina izglītību Jelgavas Valsts skolotāju institūtā. 1941. gadā rudenī sāk mācības Liepājas Valsts ģimnāzijā, kuru beidz 1943. gada maijā. Pēc skolas beigšanas līdz 1944. gadam strādā tēva saimniecībā. Vācu žandarmērija izdzen viņu bēgļu gaitās. Tā kā pēc vācu okupācijas Kalniņam nav pases, viņu aizved pārbaudei uz Kausauolsku, kur viņš strādā celtniecības darbos. 1946. gada decembrī atgriežas Rīgā un 1947. gada  1. februārī sāk strādāt par skolotāju Aizputes pagastā. Paralēli darbam mācās arī Liepājas Pedagoģijas skolas neklātienes nodaļā, kuru beidz 1948. gadā.

1948. gadā kļūst par Rudbāržu septiņgadīgās skolas direktoru. Vēlāk, 1954. gadā, tā pārtop par Rudbāržu vidusskolu, kuru Kalniņš turpina vadīt. 1958. gadā beidz Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes neklātienes nodaļas fizikas – matemātikas fakultāti.

1960. gadā kļūst par Aizputes vidusskolas direktoru. Tiek apbalvots ar krūšu nozīmi “ Teicamnieks tautas izglītības darbā.”.

1969. gadā kļūst par J. Fabriciusa Ventspils 1.vidusskolas direktoru. 1974. gadā tiek pārcelts uz Tukumu, kur turpina skolotāja darbu. Miris Tukumā.

  Inese Vītola  (1975- 1988)

Dzimusi 1938.gada 2.augustā Ventspils rajona Vārves ciemā. Būdama vienīgais bērns ģimenē, bauda abu vecāku nedalītu mīlestību un labestību.

Mācās Vārves 7.gadīgajā skolā, tad Ventspils 1.vidusskolā. Slimības dēļ atgriežas un mācības turpina Vārvē, kur skolu pabeidz 1952.gadā. No 8.klases līdz 11.klasei mācās Ventspils 1.vidusskolā. Sevišķi spilgtā atmiņā no skolas laikiem paliek klases audzinātāja K. Hristoļubova, literatūras skolotāja S.Marnauza, stingrais matemātikas skolotājs V.Fricsons. Skolu Inese Brendele absolvē 1957.gadā.

Pēc skolas I. Brendele uzsāk darba gaitas. Drīz vien ar savu klases biedru Eduardu izveido ģimeni, pieņem vīra uzvārdu Vītola. Ģimenē piedzimst divi dēli Raimonds un Artūrs. Vecākais dēls ir smagi slims, tādēļ Inese ir pateicīga savai mammai un tētim par sniegto palīdzību bērnu pieskatīšanā.

 Inese Vītola strādā Dzelzceļnieku skolā par vecāko pionieru vadītāju, tad pāriet uz 3. vidusskolu. 1961.gadā uzsāk darba gaitas Pionieru namā par masu darba organizatori. Tomēr darbu spiesta pārtraukt, lai veltītu visu laiku savu bērnu audzināšanai.

Pēc sešiem gadiem I. Vītola  sāk strādāt 1.vidusskolā par darbvedi, vēlāk strādā 3.vidusskolā par vecāko pionieru vadītāju, bet no 1970.gada par organizatori 5.vidusskolā.

No 1970.gada līdz 1975.gadam paralēli darbam I.Vītola studē Daugavpils pedagoģiskajā institūtā Literatūras fakultātē vēstures specialitātē.

 No 1975./1976. māc. gada 13 gadus ir direktore Ventspils 1.vidusskolā.

Esot jau pensijā, strādā Ventspils vakarskolā par vēstures skolotāju.

No 2000.gada darbu pārtrauc. Brīvajā laikā patīk minēt krustvārdu mīklas, nodoties sirdslietai- adīšanai.

 Maruta Koha (1989- 1994)

Dzimusi 1955. gada 16. decembrī Elejas pilsētciemā Jelgavas rajonā. Vecāki strādā Jelgavā, bet dzīvo Elejā. Bez viņas ģimenē ir arī vecākas brālis.

1963.gadā sāk mācīties Elejas A. Pelšes vidusskolā. To beidz 1974.gadā ar zelta medaļu par izcilām sekmēm mācībās.

1974. gadā  sāk  studēt LVU Svešvalodu fakultātes dienas nodaļā angļu valodas un literatūras specialitātē.  Studiju laikā 1978.gadā nodibina ģimeni. M.Kohai ir divi bērni- dēls un meita. Studijas pabeidz 1980.gadā, iegūstot svešvalodu filologa, pasniedzēja un tulka klasifikāciju. 1980. gada rudenī sāk strādāt Ventspils 1.vidusskolā . Pēc diviem gadiem M.Koha tiek iecelta direktora vietnieces amatā.

1984. gadā turpina darbu kā angļu valodas skolotāja. 1985. gadā tiek atbrīvota no skolotājas pienākumiem sakarā ar pārcelšanu citā darbā.

M.Koha kļuva par direktori Ventspils 1.ģimnāzijā 1989.gadā- “tautas atmodas laikos.

1994.gadā sāk strādāt Ventspils augstskolā, ko turpina darīt arī šobrīd.

 Pārsla Kopmane (no 1994./1995.m.g.)

Dzimusi Talsu rajona Kolkas pagastā. Vidējo izglītību ieguvusi Ventspils 1.vidusskolā, augstāko izglītību - Latvijas Universitātē. Kvalifikācija – filologs, vācu valodas pasniedzēja.
Pārsla Kopmane strādājusi Ventspils 3.astoņgadīgajā skolā (tagad 2.pamatskola) par latviešu valodas un vācu valodas skolotāju, Ventspils pilsētas Izglītības pārvaldē par metodiķi, bet no 1986.gada 1.ģimnāzijā par direktores vietnieci mācību-audzināšanas darbā. 1994.gadā Pārsla Kopmane kļūst par skolas direktori.
P.Kopmane ir pedagoģijas maģistre skolvadībā, sarakstījusi grāmatu “Demokrātijas pieredze skolā”( RaKa, 1999.), ar kuras starpniecību iepazīstinājusi Latvijas skolas ar Ventspils 1.ģimnāzijas pieredzi efektīvas, demokrātiskas un humānas skolas veidošanā. P.Kopmane no 1995.gada ir Ventspils pilsētas Vispārizglītojošo skolu direktoru Metodiskās apvienības vadītāja un no 1997.gada aktīvi darbojas Ventspils pilsētas Domes Izglītības komisijā.
P.Kopmane regulāri piedalās Eiropas Savienības Mūžizglītības programmu organizētajās vizītēs un semināros. Viņa koordinē starptautiskus skolu sadarbības un valodu projektus. P.Kopmane 2006.gadā uz Ventspils 1.ģimnāzijas bāzes noorganizē Eiropas Padomes Sokrates programmas Arion vizīti Eiropas izglītības vadītājiem par tēmu „Izglītības sistēma Latvijā”, 2011.gadā CEDEFOP programmas vizīti Eiropas izglītības vadītājiem par tēmu „Inovācijas izglītībā”.
Pārsla  Kopmane ir Ventspils pilsētas pedagoģiskā darba inovācijas fonda 1998., 1999., 2000., 2002., 2003.,2006. gadu prēmijas laureāte, 1999.gadā un 2011.gadā nominēta kā Ventspils pilsētas Gada skolotājs.

Ventspils 1.ģimnāzija pirmā Latvijā  kļūst par inovatīvo skolu un mentorskolu programmā Microsoft „Partneri izglītībā”, kā rezultātā P.Kopmane piedalījusies Vispasaules inovatīvo skolu forumos Brazīlijā (2009. ) un DĀR (2010.). 

2015.gadā Ventspils Valsts 1.ģimnāzija sāk  darbu kā  reģionālais metodiskais centrs, piedāvājot profesionālas tālākizglītības iespējas Ventspils pilsētas un novada, Alsungas, Kuldīgas un Pāvilostas novada skolotājiem .

No 2017.gada P.Kopmane ir iniciatore Uzņēmējdarbības skolas izveidē sadarbībā ar BA Turība, tiek uzsākta skolēnu mācību uzņēmumu izveide, dalība skolēnu mācību uzņēmumu tirdziņos. 2016.gadā  parakstīts sadarbības līgums ar Ventspils Augstskolu.

P.Kopmane kā skolas vadītāja atbalsta un veicina latviešu tautas un skolas tradīciju kopšanu. Ar viņas atbalstu skolā darbojas vieni no labākajiem bērnu kolektīviem valstī – 7.-9.klašu meiteņu koris ( bijušās „Dzeguzītes”), jauktais koris, pūtēju orķestris .
Pārsla Kopmane turpina vadīt 1.ģimnāzijas pedagogu, skolēnu un vecāku kolektīvu. Viņas vadībā 1.ģimnāzijas kolektīvs saņēmis pateicību no Latvijas Valsts Prezidenta kancelejas par pedagogu paveikto un audzēkņu izcilajiem sasniegumiem mācību priekšmetu nacionālajās olimpiādēs.
2009.gadā Pārsla Kopmane saņēmusi Latvijas valsts prezidenta Valda Zatlera  pateicību par augstā līmenī organizēto prezidenta uzņemšanu Ventspils 1.ģimnāzijā, 2013.gadā 1.ģimnāzijai 95 gadu jubilejā apsveikumu atsūtījis Valsts prezidents Andris Bērziņš, 2018.gadā saņemta valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pateicība par VV1Ģ audzēkņu sasniegumiem starptautiskā mērogā.

Pārsla Kopmane 2013.gadā apbalvota ar IZM Atzinības rakstu un 2014.gadā ar Ventspils pilsētas domes Atzinības rakstu.

2018.gadā Pārslas Kopmanes vadībā veikta piebūves(jaunā korpusa,celta 1968.gadā) renovācija.

 

 


Dalīties: