“Lai uzbūvētu jebkuru ēku, viss sākas no pamatiem. Jo pamatīgāk tie ir ielikti, jo daudz lielāka iespēja uz tiem uzbūvēt krietnu ēku.”

            Paldies Ventspils 1.ģimāzijai par krietnajiem pamatiem, kas palīdz celt manas dzīves “ēku” augstāk un augstāk! Es joprojām esmu tās būvniecības procesā, tāpēc mans stāsts “Mans ceļš no Ģimnāzijas līdz… “ vēl nav pabeigts...

            Saules mūžu Tev, mana mīļā skola!

Jānis Čerņavskis,  2004. gada absolvents

 ***

Ko ar es vēlos pateikt Tev, kas tagad mācies Ventspils Valsts 1 .ģimnāzijā? Tavi talanti par sevi liks manīt arī tad, ja slēpsi tos zem deviņām atslēgām. Pat ja dzīves ceļi metīs līkumus un vedīs tālāk prom no tā, kas ir Tavs patiesais aicinājums, dzīve tāpat aizvedīs Tevi tur, kur “Tavas mājas”. Labāk, ja ceļš nemet līkumus, bet ved taisni turp! Nenobīsties no tā, kas sauc Tevi visskaļāk!

Liene Prūse, 1999. gada absolvente

***

Es lepojos ar savu skolu, un man ir patiess prieks, ka vecāki manām mācībām izvēlējās Ventspils 1. vidusskolu/ģimnāziju.

 Novēlu savai skolai augt, attīstīties, neapstāties pie sasniegtā. Jūsu ieguldījums skolēnos ir neatsverams nākamajiem dzīves posmiem. Paldies manām klases audzinātājām Cerai Markinai, Mirdzai Anševicai, Indrai Eiermanei un pārējiem skolas skolotājiem, kas ir ieguldījuši ļoti lielu savas dzīves darbu skolas un skolēnu attīstībai un izaugsmei. Sveiciens skolai 104. dzimšanas dienā!

Agita Puriņa (Ozola) ,1993. gada  absolvente

***

Esmu gandarīta par savu profesijas izvēli, priecājos būt noderīga saviem pacientiem un savai Ventspilij!

Paldies manai mīļajai skolai un skolotājiem par sniegtajām zināšanām un doto iespēju realizēt savus sapņus dzīvē!

Baiba Leimane (Vaikevica), 2006. gada absolvente

 ***

Mums katram ir kāds ceļš, kuru ejam, arī skolai ir savs ceļš. Man bija tā iespēja un gods ar Ventspils Valsts 1.ģimnāziju noiet kopā veselus 12 gadus. Šie divpadsmit gadi bija aizraujoši, ar nevienu vien lielisku notikumu un atmiņām, iepazīti un iegūti draugi uz mūžu un, protams, zināšanas, un vidējā izglītība. Šo notikumu virkne pēc absolvēšanas ved mani cauri daudzām vietām Eiropā, ļauj daudz dzīvot un būt dabā, kā arī sastapt fantastiskus cilvēkus no visas pasaules.

Skola un tās ceļa līdzgājēji, vēlu piepildīt savas vīzijas, tās izsapņot un iegūt atziņas. Lai pēc 100 gadiem skolai ir vēl tikpat stipras un noturīgas tradīcijas, lai aizvien sanāk saliedēt absolventus, esošos un topošos skolēnus, kā arī izaudzināt paaudzes, kas Latvijas vārdu nesīs tālāk pasaulē!

Anna Saļņikova,2020 . gada absolvente

***

Man Ventspils Valsts 1. ģimnāzija nav tikai izglītības iestāde, tā ir vesela dzīves skola. Mani skolotāji bija tie, kuri iemācīja cīnīties brīžos, kad pietrūka spēka, iedvesmoja mani meklēt un atrast sevi, veidoja mani kā personību. Manas dzīves ceļasomas saturs, kuru veidoja mani skolotāji, bija pilns ar zināšanām, atziņām un ikdienas dzīvei noderīgu informāciju.

Ilze Butkus,  1992.gada absolvente

***

Ik rītu, verot skolas durvis, rokās turu 3 veiksmes atslēgas.

Pirmā – mani klasesbiedri, uz kuru atbalstu un palīdzību varu paļauties vienmēr.

Otrā- mani gudrie un zinošie skolotāji, kas palīdz ar padomu.

Trešā – grāmatas, bez kurām mācības nav iedomājamas.

(Elīza Marta Budava)

***

Man patīk skola. Es mīlu to. Es lepojos ar to. Man patīk pat tā sajūta, kad piecos vakarā aizveru skolas durvis, - tas ir gandarījums, nogurums un prieks – viss kopā. Un katru vakaru es zinu: rīt atkal iešu uz savu templi, kur gūšu garīgu baudījumu. Skola ir vieta, kur jūtos veiksminiece.

(Edīte Beķere)

***

Savus skolas gadus es salīdzinu ar koku. Pirmajos gados tas ir sīks, mazs stādiņš, kas cīnās par izdzīvošanu, lai kāds cits to neaizēnotu, lai vēji to nenolauztu vai ziemas skarbums to nenosaldētu. Un tad ik gadu kāds spēka gredzens stumbram un kāds jauns zars lapotnei nāk klāt. Un tā 12 rudeņi, ziemas un pavasari mani kā koku mācījuši vērsties pretī gaismai un saulei. Un es zinu, ka skola šo  Gaismas Ceļu ir zīmējusi ne tikai  man, bet simtiem citu Ventspils 1. ģimnāzijas audzēkņu.

(Ingūna Ašnevica)

***

Skola ir vesela pasaule ar saviem nostāstiem, leģendām, kas, nākušas no iepriekšējām skolēnu paaudzēm, katrā esošajā piedzīvo turpinājumu. Katrs tās iemītnieks veido savu īpašo stāstu. Skolas gadiem ir sākums, bet tie beidzas turpat, kur varavīksne – koša, krāsaina, apsološa. Sekojot varavīksnei, veikts vienreizējs un neatkārtojams ceļojums, kurā diemžēl nav atpakaļceļa.

(Roberts Pētersons)

***

Ik gadu 1.septembris saistās ar īpašām gaidām, bet tas aizsteidzas tik ātri. Pirmie septembri man saistās ar pelēko krāsu. Tie nav ne melni, ne balti. Abas krāsas sajaucas, un veidojas pelēkā, kam ir tik daudz niansētu nokrāsu. Tas ir sākums ceļā uz gaišo vai tumšo. Skolas gaiteņos klejo mūsu sapņi, skapīšos ieslēgti prieki un bēdas. Katru septembri man atkal pieder tās lietas, kas padara šo skolu par manējo. Ne uzticēšanās, ne saknes nerodas vienā dienā. Tāpēc man tik svarīgs ir pelēkais. Pelēks – tas nozīmē iespējas.

(Paula Kukle)

***

Esmu lepns par mūsu skolu un priecīgs par to, ka tieši Ventspils Valsts 1. ģimnāzijā esmu veidojis savu personību.

Un kas ir skola? Tā nav tikai ēka, telpas, grāmatas (vai mūsdienās - augstākās tehnoloģijas)... Skola - tie ir cilvēki, personības, mazas un lielas pasaulītes, tilti starp šiem cilvēkiem, sniedzot zināšanas, loģiskās domāšanas pamatprincipus, mīlestību un patriotismu no skolotāja skolēnam, skolēniem savā starpā, no paaudzes paaudzei... No sirds saku Jums, Pārsla, lielu paldies, ka  Jūs  skolu esiet pacēlusi tik augstā līmenī.

Jūs ,skolotāji, dariet neizmērojami labu darbu!

 Ikviens skolēns, kas ver mūsu skolas durvis, var būt lepns par skolu, kurā mācās, var būt lepns par direktori, par skolotājiem un visiem skolas darba rūķīšiem.

Paldies!

Sandis  Jurševics, 2000.gada absolvents

 ***

Ventspils 1. ģimnāzijā pavadīju tikai trīs vidusskolas mācību gadus, taču šie ir skaistākie mani skolas gadi. Šajos gados es sāku savu ceļu uz personību, kas esmu šobrīd. Skolas gados ne tikai veltīju sevi mācībām, bet arī aktīvi piedalījos skolas dzīves veidošanā. Visus gadus biju parlamentā, piedalījos gandrīz katrā veidotajā pasākumā, aizstāvēju skolas godus dažādās olimpiādēs, kur guvu arī godalgotas vietas. Katram dzīvē ir kādi mazi un lielāki mērķi, kurus vēlas sasniegt. Viens no maniem mērķiem bija Ģimnāzijas Cerības balva. Vēl šodien atskatos uz dāvāto pulksteni ar gravējumu un mani pārņem siltas atmiņas. Paralēli šīm domām, dzirdu, ka mana klases audzinātāja Irina Ivane teic par mani labus vārdus gan mācību darbā, gan skolas dzīves veidošanā, gan ārpusskolas aktivitātēs. Saviļņojuma sajūta ir tik liela, ka, protams, neiztiek bez prieka asarām.  

Laura Grundmane  ( Lauze ),2013.gada absolvente

 

 ***

No gada gada arvien stiprāk gribas būt Latvijā, mājās, Ventspilī. Un jo vecāks es kļūstu, jo grūtāk ir iedomāties, ka mūža pēdējos gadus pavadītu Vācijā, svešumā.. Un paspēlēt basketbolu Ventspilī ar vecajiem skolas biedriem un aiziet uz skolu, un papļāpāt ar bijušajiem  maniem skolotajiem, man sagādā daudz vairāk gandarījuma nekā lieli pasaules kongresi un vēl viens raksts kādā zinātniskā žurnālā. Un konsultēt vai arstēt Latvijas pacientus man kļūst arvien svarīgāk.

Igors Iesalnieks,1992.gada absolvents

 

 ***

Skola pilnīgi noteikti manā dzīvē gan tobrīd, kad tur pavadīju savu ikdienu, gan tagad šķiet gaišs dzīves periods. Jūtos kā daļa no ļoti spēcīgas un draudzīgas saimes, kuru vieno mūsu simtgadīgā skola ar skatu nākotnē. Lai prieks katrā pašā un iespēja satikties mums visiem!

Jānis Zālīte, 2015.gada absolvents

***

Man vienmēr ir veicies ar cilvēkiem apkārt. Tie ir domājoši un apņēmīgi cilvēki. Cilvēki, kuri ir gatavi rīkoties un uzņemties atbildību, nebaidās saskarties ar grūtībām, bet, nonākuši sarežģītās situācijās, nepadodas, jo viņiem ir kāds mērķis. Nav svarīgi, cik liels vai mazs tas ir. Svarīga ir attieksme, darbs un laiks, kas tiek ieguldīts mērķa sasniegšanai. Skolā man līdzās bija aizrautīgi, gudri un aktīvi klasesbiedri – katrs pavisam citāds, katrs ar savām stiprajām un vājajām pusēm.  Skolotāji bija prasīgi, bet taisnīgi. Sešus gadus studēju kopā ar grupasbiedriem – cilvēkiem, kas zina, ko vēlas, un dara visu iespējamo savu sapņu piepildīšanai. Spēcīgās personības man blakus ir veicinājušas manu izaugsmi un liegušas nolaist rokas pie pirmajām grūtībām.

Anda Pūķe ( Arbidāne), 2012.gada absolvente

*** 

Kopš skolas absolvēšanas pagājuši jau jau 28 gadi, šogad  skolu absolvēs jau mans dēls, nedaudz dīvaini, jo laiks rit tik ātri, un, lai arī šodienas absolventi ir gadu vecāki nekā bijām mēs beidzot skolu, izvēle ko darīt tālāk, kur studēt, izskatās ir tikpat grūta. Gribētos nākošajiem absolventiem teikt atziņu – vienalga, ko izvēlies studēt, uzzinot arvien vairāk par konkrēto sfēru, kļūst arvien interesantāk un interesantāk. Manis izvēlētā zinātne - ģeogrāfija, ir interesanta ar to, ka tā nav nodalāma no mums, tā ir visapkārt, tā nav šaura joma, bet zinātne, kura pēta Zemi, analizē tās raksturīgās īpatnības, procesus, kuri norisinājušies tālā pagātnē un arī to kā viss mainās līdzi šodienas notikumiem un mūsu lēmumiem, Zemes un cilvēka savstarpējo mijiedarbību. Mums jāatceras, ka mēs paši esam tie, kas ietekmējam vidi,  kurā dzīvojam. Augstskolā pasniedzēja teica, ka ģeogrāfija, kā zinātne, nespēlē uz atsevišķām notīm, bet spēlē akordos.

Mūsu skolai gribu novēlēt mērķtiecīgus, zinātkārus skolēnus, smaidīgus, gudrus skolotājus un pozitīvi noskaņotus audzēkņu vecākus!

Ilze Litavniece  (Sniķersproģe ), 1990.gada absolvente

 

Ilze Litavniece  (Sniķersproģe ), 1990.gada absolvente