Markuss Zusaks (Markus Zusak, 1975)

Austrāliešu taksometra vadītājam Edam Kenedijam ir 19 gadi, un viņš bezmērķīgi slīgst pilngadībā, izjaucot bankas aplaupīšanu šī graudainā, aizraujošā un galu galā romantiskā noslēpuma jautrajā sākuma ainā. Eda 15 minūtes slavas ievirza viņa dzīvi jaunā virzienā: viņš sāk saņemt spēļu kārtis ar mistiskām norādēm, piemēram, adresēm vai viņam nezināmiem vārdiem. Sekojot šīm norādēm, viņš iejaucas citu cilvēku dzīvē. Visdrebinošākā brīdī viņa pastkastītē parādās ierocis, kas, pēc viņa domām, ir paredzēts viņa lietošanai attiecībās ar vīrieti, kurš brutalizē savu sievu.

Markuss Zusaks (Markus Zusak, 1975)

Elpu aizraujošs stāsts par pieciem brāļiem, kuri viens otru audzina pasaulē, kurā valda viņu pašu noteikumi. Kad Danbaras zēni mīl, cīnās un mācās rēķināties ar pieaugušo pasauli, viņi atklāj aizkustinošo noslēpumu aiz sava tēva pazušanas.

Danbaru ģimenes centrā ir Klejs, zēns, kurš uzcels tiltu savai ģimenei, pagātnei, varenībai, grēkiem, brīnumam.

Jautājums ir, cik tālu Klejs ir gatavs iet? Un cik daudz viņš var pārvarēt?

 Hāleds Hoseinī (Khalend Hosseini, 1965)

Tā tad. Jūs vēlaties stāstu, es jums to pastāstīšu... Afganistāna, 1952. Abdullah un viņa māsa Pari dzīvo kopā ar savu tēvu un pamāti mazā ciematā Shadbagh. Viņu tēvs Sabūrs pastāvīgi meklē darbu, un viņi kopā cīnās ar nabadzību un nežēlīgām ziemām. Abdullai Pari — tikpat skaista un mīļa kā pasaka, kuras dēļ viņa tika nosaukta — ir viss. Abdulla drīzāk kā vecāks, nevis brālis darīs visu viņas labā, pat nomainīs savu vienīgo apavu pāri pret spalvu viņas dārgajai kolekcijai. Katru nakti viņi guļ kopā savā gultiņā, saskaroties ar galvām, sapinušiem ekstremitātēm. Kādu dienu viņi kopā ar tēvu dodas pāri tuksnesim uz Kabulu. Pari un Abdulla nejūtas droši par likteni, kas viņus tur sagaida, jo notikums, kas risināsies, saplēsīs viņu dzīvi; dažreiz ir jānogriež pirksts, lai glābtu roku.

Kerstina Gīra (Kerstin Gier, 1966)

Triloģija:

Rubīna grāmata (Rubinrot, 2009)

Safīra grāmata (Saphirblau, 2010)

Smaragda grāmata (Smaragdgrün, 2011)

Romāna galvenā varone Gvendolina Šeferde, dzimusi ģimenē, kur daži tās locekļi piedzimst ar īpašu velti — spēju ceļot laikā, uzzina, ka arī viņai tāda spēja ir, nevis viņas māsīcai Šarlotei. Šis fakts pilnībā izmaina ģimenes dzīvi: viss, kam gatavojās Šarlote, domāts ne jau viņai, bet viņas nesagatavotai māsīcai. Gvendolina iepazīst noslēpumus un mīklas, turklāt iemīlas Gideonā de Villerā — laika ceļotājā no citas ģimenes — un pirmā acu uzmetienā, tikpat augstprātīgā, kā Šarlote.

 Entonijs Horovics (Anthony Horowitz, 1955)

Kad redaktorei Sjūzenai Railendai tiek nodots Alana Konveja jaunākā romāna nobružāts manuskripts, viņa maz nezina, ka tas mainīs viņas dzīvi. Viņa gadiem ilgi ir strādājusi ar cienījamo kriminālo rakstnieku, un viņa detektīvs Atiks Punds ir slavens ar noziegumu atrisināšanu 1950. gadu miegainajos Anglijas ciematos. Kā Sjūzena pārāk labi zina, vintage noziegumi tiek pārdoti lieliski. Žēl, ka tas nozīmē sadarboties ar tādu autoru kā Alans Konvejs...

Taču Konveja jaunākais stāsts par slepkavību Pjeholā nav gluži tas, kā šķiet. Jā, tur ir miruši līķi un virkne intriģējošu aizdomās turamo, taču manuskripta lappusēs slēpjas cits stāsts: stāsts, kas uzrakstīts starp pašiem vārdiem lapā, kas stāsta par patiesu greizsirdību, alkatību, nežēlīgām ambīcijām un slepkavību. .

  Entonijs Horovics (Anthony Horowitz, 1955)

Pensionētā izdevēja Sjūzena Ralenda dzīvo labu dzīvi. Viņa kopā ar savu ilggadējo draugu Andreasu vada nelielu viesnīcu uz Grieķijas salas. Tam vajadzētu būt visam, ko viņa vienmēr ir vēlējusies. Bet vai tā ir? Viņa ir nogurusi no pienākumiem, lai viss darbotos uz salas, kur nekas nedarbojas, un, patiesību sakot, viņai sāk pietrūkt Londonas.

Un tad Trehernesi paliek viesnīcā. Dīvainais un noslēpumainais stāsts, ko viņi stāsta, par nelaimīgu slepkavību, kas notika tajā pašā dienā un tajā pašā viesnīcā, kurā apprecējās viņu meita — gleznainā krodziņā Safolkas piekrastē ar nosaukumu Branlow Hall — aizrauj Sūzanu un aizrauj viņas redaktores instinktus.

 Hāleds Hoseinī (Khalend Hosseini, 1965)

Īsa, spēcīga, ilustrēta grāmata, kuru sarakstījis Haleds Hoseini, reaģējot uz pašreizējo bēgļu krīzi. Grāmata ir sastādīta vēstules veidā, ko tēvs dēlam sūta viņu ceļojuma priekšvakarā. Uzmanot savu guļošo dēlu, tēvs pārdomā bīstamo jūras šķērsošanu, kas atrodas viņu priekšā. Tas ir arī spilgts portrets par viņu dzīvi Homsā, Sīrijā, pirms kara, un šīs pilsētas ātro pārtapšanu no mājas par nāvējošu kara zonu.

Šo stāstu mudināja uzrakstīt jaunais Alana Kurdi, trīs gadus veca sīriešu zēna tēls, kura ķermenis 2015. gada septembrī izskalojās Turcijas pludmalē, Hoseini cer izrādīt cieņu miljoniem ģimeņu, piemēram, Kurdi, kuras kara un vajāšanas sašķelts un izspiests no mājām, un viņš ziedos no šīs grāmatas autora gūtos ieņēmumus ANO Bēgļu aģentūrai un Haleda Hoseini fondam, lai palīdzētu finansēt glābšanas pasākumus, lai palīdzētu bēgļiem visā pasaulē. 

Frenks Patriks Herberts (Frank Patrick Herbert, 1920-1986)

Nozīmīgs amerikāņu zinātniskās fantastikas autors. Dune (1963—1965)

Frenka Herberta episkā šedevra izdevums cietajos vākos, tas ir iztēles triumfs un viens no visu laiku visvairāk pārdotajiem zinātniskās fantastikas romāniem.

Kāpas (Dunes) darbība risinās uz tuksneša planētas Arrakis, un ir stāsts par zēnu Polu Atreidu, dižciltīgas ģimenes mantinieku, kura uzdevums ir pārvaldīt neviesmīlīgu pasauli, kurā vienīgā vērtība ir “garšvielu” melange, narkotika, kas spēj pagarināt dzīvi un uzlabot apziņu. . Visā zināmajā Visumā iekārotā melanža ir balva, kuras dēļ ir vērts nogalināt...

Kad Atreidas nams tiks nodots, Pāvila ģimenes iznīcināšana liks zēnam doties ceļā uz lielāku likteni, nekā viņš jebkad būtu varējis iedomāties. Un, attīstoties par noslēpumaino cilvēku, kas pazīstams kā Muad’Dibs, viņš īstenos cilvēces senāko un nesasniedzamāko sapni.

Juvāls Noass Harari ( prof. Yuval Noah Harari,1976)

“21 lekcija 21. gadsimtam” nav tā grāmata, kas tūlīt un pilnībā maina uzskatus par pasauli. Taču cilvēks, kurš to būs izlasījis kļūs ne tikai zinošāks, bet arī
gudrāks, pat viedāks. Gatavāks nākotnei, kas jau klauvē pie mūsu durvīm. Domāta katram, kurš interesējas par politiku un tehnoloģijām, bet nevēlas, ka
tās viņu izmanto un manipulē. 

Andress Hansens (Anders Hansen, 1974)

ir zviedru psihiatrs, publicists un autors, kura grāmatas ir bestselleri Skandināvijā.

Kusties! Mūsdienu pētījumi pierāda, ka kustībām un treniņiem ir prātam neaptverama ietekme uz smadzenēm – šo orgānu fiziskās aktivitātes ietekmē visvairāk. Turklāt tas attiecas tiklab uz bērniem, kā pieaugušajiem, jā, pat uz vecākiem cilvēkiem!

Grāmatā “Smadzeņu spēks” ārsts Anderss Hansens atklāj, kā un kāpēc kustības ir ārkārtīgi nozīmīgas smadzeņu darbībai. Viņš sniedz arī konkrētus padomus par to, kā sākt kustēties vairāk.

Izmantojot Hansena ieteikumus, iespējams iegūt tik visaptverošus rezultātus, ka tos patiesībā var nosaukt par mentālu pārdzimšanu.

Imants Ziedonis (1933-2013)

Ņemiet par labu, “Motocikls” ir izdots vēlreiz. Varbūt īstajā laikā un vietā.
Rimants Ziedonis

1965. gads. Godprātīgi, naivi komjaunieši un viltīgi konjunktūras komjaunieši, Latvijā plašā straumē ieplūst pārceļotāji no plašās padomju savienības, klaja rusifikācija, parādās Raimonds Pauls, Imants Kalniņš ir pārņemts ar The Beatles, drīz viņš sāks provocēt brīvdomību, radioaparāts “Spīdola” par godu Raiņa Spīdolai. Tiek uzkonstruēts mikroautobusa “Latvija” prototips, sāk darboties Pļaviņu HES. Neviens muti nepalaiž, jo nezina, kurš darba kolēģis vai studiju biedrs varētu būt VDK ziņotājs. Gagarins jau ir uzlidojis kosmosā un noskaidrojis, ka debesīs Dieva nav. Tagadējā Esplanādē tiek atklāts piemineklis Rainim. Ideoloģiskā cenzūra ir pilnbriedā.
Tomēr šai vidē parādās pirmie īstas dzejas iedīgļi, dzeja ar dzīvām emocijām, reizēm panaiva, bet tomēr no sirds, nevis no idejiskas konjunktūras. Vairāku Latvijas dzejnieku grāmatas vairs neiekļaujas valdošās ideoloģijas nosacījumos. Cilvēki arī ir noilgojušies pēc tiešas, emocionālas runas. Šajā brīvas, brīvākas dzejas vilnī top arī grāmata “Motocikls”. 

Aspazija (Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, 1865-1943)

Kristīne Ilziņa (1969)

Rakstniece literatūrā debitēja ar dzejoļu krājumu “Jukusi saulespuķe”, par ko saņēma Klāva Elsberga prēmiju. Vēlāk tapa arī vairākas grāmatas bērniem.

Stāstu krājums “Es neliecināšu pret jums” ir kā mozaīkbilde.

Tajā savākti un apkopoti stāsti par cilvēkiem, kas piedalās lielos notikumos, paši būdami mazi. Par tiem, kuriem parasti neviens neprasa: ko jūs par to domājat? Tiem, kas vienkārši dzīvo. Pirms Atmodas, tās laikā un arī pašlaik.

Juvāls Noass Harari ( prof. Yuval Noah Harari, 1976)

Grāmatā "Homo Deus. Cilvēces īsā nākotne." autors pārsteidzošā, provokatīvā un aizraujošā veidā stāsta, kā tehnoloģijas maina mūsu sabiedrību un ar kādiem izaicinājumiem cilvēce saskarsies jau tuvākajā nākotnē.

“Homo Deus jūs satrieks. Homo Deus jūs izklaidēs. Un vēl svarīgāk - Homo Deus liks domāt tā, kā iepriekš nekad neesat domājis.” Daniels Kānemans, Nobela prēmijas laureāts ekonomikā.

Virdžinija Grimaldi (Virginie Grimaldi, 1977)

"Laiks atkal iedegt zvaigznes" ir sirsnīgs un aizkustinošs romāns par mātēm un meitām, ģimenēm un neparastām draudzībām, kas liks jums gan smieties, gan raudāt...

Ja Anna nebūtu zaudējusi darbu, iespējams, viņa nekad nebūtu uzdrošinājusies rīkoties tik impulsīvi. Viņas vecākajai meitai Hlojai ir septiņpadsmit gadu un kārtējie sirdēsti. Piepeši atklājas, ka meitene ir atmetusi ar roku mācībām licejā un plāno sākt strādāt. Izrādās, arī divpadsmitgadīgā Lilī skolā nejūtas labi... Brīdī, kad Anna saprot, ka ģimene burtiski jūk laukā, kļūst skaidrs, ka tikai ļoti spontāna un grandioza rīcība var kaut ko mainīt. Un tā nu Anna paziņo, ka viņas visas dosies uz Skandināviju, lai savām acīm skatītu ziemeļblāzmu. Meitenes šo ideju uztver ar piesardzību, savukārt Anna ir apņēmības pilna, jo šis ceļojums varētu viņas arī atkal satuvināt.

Virdžīnija Grimaldi ir dzimusi Bordo un gribējusi kļūt par rakstnieci kopš mazotnes. Savu pirmo romānu viņa sarakstīja astoņu gadu vecumā zaļā kladē, uz kuras vāka bija reizrēķina tabula. Romānā trīsdesmit lappušu garumā stāstīts par mīlestību, jūru un saulrietu. Tagad viņa ir viena no sešiem visvairāk lasītajiem autoriem Francijā, un viņas grāmatas ir tulkotas vairāk nekā divdesmit valodās.

Rēli Reinausa (Reeli Reinaus, 1977)

"Kā mans tētis atrada sev sievu" Keita ir 12 gadus veca un dzīvo kopā ar tēti Stenu un labradoru Fredi. Keitas mamma nomira, kad meitene bija vēl pavisam maza. Kādu dienu tētis paziņo, ka vēlētos apprecēties vēlreiz, un lūdz meitai palīdzību atrast īsto sievu. Tētim piemērotas sievas meklējumos abi piedzīvo virkni komisku starpgadījumu.

Rēli Reinausa (dz. 1977) ir igauņu bērnu un jauniešu rakstniece. Studējusi teoloģiju un folkloru, strādājusi par pedagoģi Tartu Universitātē un pētnieci Igaunijas Literatūras muzejā. Viņas darbi godalgoti dažādos literāros konkursos.

Guzela Jahina (Гүзәл Шамил Яхина, 1977)

Romāns “Zuleiha atver acis” aizsākas 1930. gada ziemā kādā attālā tatāru ciematā.

Zuleihu un simtiem citus izsūtīšanai pakļautos lopu vagonos aizved pa mūžseno katorgas ceļu uz Sibīriju. Vienkārši zemnieki un Ļeņingradas inteliģence, noziedznieki, musulmaņi un kristieši, pagāni un ateisti, krievi, tatāri, vācieši, čuvaši – visi sastopas pie Angaras krastiem, ik dienu cenšoties skarbajai taigai un bezsirdīgajai valstij apliecināt savas tiesības dzīvot.

Veltīts visiem izsūtītajiem.

Guzela Jahina ir dzimusi un uzaugusi Kazaņā.

Viņa iepriekš publicējusies žurnālos “Нева”, “Сибирские огни” un “Октябрь”.

“Zuleiha atver acis” – autores debijas romāns – ir tulkots un izdots 38 valstīs, saņēmis neskaitāmas literārās godalgas, un pēc tā motīviem uzņemts televīzijas seriāls.

Juvāls Noass Harari ( prof. Yuval Noah Harari, 1976)

Mēs esam visadvancētākie un visdrestruktīvākie dzīvnieki, kādi jebkad ir dzīvojuši. Kas padara mūs izcilus? Kas padara mūs nāvējošus? Kas padara mūs par cilvēkiem? Šajā provokatīvajā grāmatā autors pēta, kas mēs esam, kā mēs šeit nokļuvām un kurp dodamies.

Šī grāmata mainīs jūsu priekšstatus par daudz ko...

Juvāls Noass Harari ( prof. Yuval Noah Harari, 1976)

Grāmatā Homo Deus autors pārsteidzošā, provokatīvā un aizraujošā veidā stāsta, kā tehnoloģijas maina mūsu sabiedrību un ar kādiem izaicinājumiem cilvēce saskarsies jau tuvākajā nākotnē.

“Homo Deus jūs satrieks. Homo Deus jūs izklaidēs. Un vēl svarīgāk - Homo Deus liks domāt tā, kā iepriekš nekad neesat domājis.” Daniels Kānemans, Nobela prēmijas laureāts ekonomikā.

Markuss Zusaks (Markus Zusak)

"Grāmatu zagle". Te būs viens neliels fakts: Jums būs jāmirst.

1939. gads. Nacistu Vācija. Visa valsts ir aizturējusi elpu. Nāvei vēl nekad nav bijis tik daudz darba.

Līžele, deviņus gadus vecs meitēns, dzīvo pie audžuvecākiem Himmelštrāsē. Viņas tēvs un māte ir aizvesti uz koncentrācijas nometni. Līžele zog grāmatas. Šis ir stāsts par viņu un par Himmelštrāses iedzīvotājiem, kad sāk krist bumbas. 

Mazliet noderīgu ziņu. Šo stāstu jums stāstīs nāve.

Pavisam īss stāsts par:

• meitēnu
• akordeonistu
• dažu labu fanātisku vācieti
• žīdu dūru cīkstoni
• zādzībām bez skaita 

Vēl viena lieta, kas jums jāzina: Nāve pie grāmatu zagles nāks trīs reizes

Irija H. Parente (Iria G. Parente) un Selene M. Paskvala (Selene M. Pascual)

Rakstnieces ir radījušas depresijas alegoriju, lai izteiksmīgi parādītu tās emocionāli paralizējošo spēku un iespējamo izeju no depresijas.

Alma un septiņi briesmoņi (Alma y los siete monstrous) ir tāsts par psihoemocionālo veselību lieliem un maziem.

Katram cilvēkam pagultē dzīvo kāds briesmonis. Almai to ir septiņi (daži baismīgi, citi šķietami nekaitīgi):

• pirmais ir tikai plaukstas lielumā un nešķiet bīstams,
• otrais ir milzum liels un sver veselu tonnu,
• trešajam ir dzeltenas acis,
• ceturtajam – gara aste ar krāsainiem gredzeniem,
• piektais vislabāk prot čukstēt ausī,
• sestais nemitējas raudāt,
• septītais izskatās maziņš, taču var izaugt tik liels kā spuldzīte, kā futbolbumba, kā televizors.

Kamēr Alma, baidoties, ka viņai neticēs, nevienam par briesmoņiem nestāsta, tie naktīs lien no pagultes un laupa meitenei gaismu, sapņus un cerības. Taču izrādās, ka briesmoņi ir pieveicami, ja par tiem runā un iesaista sabiedrotos – ģimeni, draugus, speciālistus. 

Gaja Guna Ekle (Gaja Guna Eklė)

“Tev būs brālis!” – tā kādu dienu deviņus gadus vecajam Gvidam paziņo vecāki. Izrādās, viņi grasās adoptēt Gvida vienaudzi Tomu, kas ir uzaudzis bērnunamā.

Gvids jūtas sāpināts un dusmīgs par to, ka ne mamma, ne tētis pirms šī lēmuma pieņemšanas nav prasījuši viņa viedokli, un nesaprot, kāpēc vecākiem nepietiek ar viņu vien.

Protestēdams pret šādu vecāku rīcību, zēns ir apņēmības pilns darīt visu, lai Toms nekļūtu par viņu ģimenes locekli.

“Brālis, kas nebija vajadzīgs” (Brolis, kurio nereikėjo) ir lietuviešu bērnu rakstnieces Gajas Gunas Ekles (dz. 1989) debijas darbs, kas Lietuvā saņēmis lielu atsaucību no lasītājiem un piesaistījis literatūras kritiķu uzmanību.

Klaivs Steiplzs Lūiss (Clive Staples Lewis)

Pasaulslavenās grāmatu sērija “Nārnijas hronikas”

Pirmā daļa “Burvja māsasdēls” vēsta par diviem parastiem bērniem, kas negaidot nokļūst svešā un neparastā esamībā. Viena liktenīga kļūda tiem var izmaksāt ļoti dārgi, taču viss ir labojams, kamēr vien pastāv īsta draudzība, drosme un uzticība. Jo Lielā Lauvas Aslana dziesma no nekā radījusi jaunu, dzīvu un maģisku pasauli – Nārniju. Un Nārnijā iespējams ir viss. 

Otrā daļa “Lauva, Ragana un drēbju skapis” stāsta par četriem bērniem, kas kara postītajā Anglijā negaidot atklāj pārsteidzošu ceļu uz maģisku pasauli – Nārniju. Tiesa, arī šajā pasaulē valda nežēlība un draud briesmas, tomēr dzīva ir cerība, ka reiz tajā atgriezīsies Lauva Aslans. Līdz ar viņu nāks lielas pārmaiņas... un liels upuris.

https://www.cslewis.com/us/

Hanss Roslings (Hans Gösta Rosling)

FACTFULNESS ir veselīgs ieradums balstīt savu viedokli uz faktiem.

Šī ir grāmata par pasauli un tās izprašanu. Par to, kāda tā ir īstenībā. Un par mūsu maldiem, domājot, ka pasaule iet uz galu.

Skaidri domāt ir jāmācās.

Grāmatā atklāti desmit domāšanas rīki, lai ikviens varētu iegūt uz faktiem balstītu pasaules ainu.

Lasi un noskaidro patiesību, maini uztveri un aizstāj instinktīvās reakcijas ar kritisko domāšanu.

Hanss Roslings (27.07.1948.-7.02.2017.) bija ārsts, akadēmiķis, statistiķis un lektors. Žurnāls Time ierindojis pasaules 100 ietekmīgāko cilvēku sarakstā.

Roberts Grīns (Robert Greene)

366 MEDITĀCIJAS par VARU, PAVEDINĀŠANU, MEISTARĪBU, STRATĒĢIJU un CILVĒKA DABU

Pasaulē populārākais varas un stratēģijas eksperts piedāvā 366 spēka meditācijas par sava potenciāla atklāšanu un pilnveidošanu. Tās sniedz izpratni par cilvēka dabu un ļauj ņemt dzīvi savās rokās. 

Katrai gada dienai ir veltīta kāda kodolīga gudrība, kas palīdzēs vairot meistarību, radošumu, attīstīt prasmes, atpazīt toksiskus cilvēkus, neapjukt varas spēļu labirintos, pieņemt savu tumšo pusi un izprast savu būtību.

Katrai dienai paredzēts savs likums – padoms, kas palīdzēs izvēlēties labāko risinājumu.

Roberts Grīns (Robert Greene)

 Tulkots vairāk nekā 20 pasaules valodās, veltīts varas funkcionēšanas mehānismiem un psiholoģijai sabiedrībā un politikā.

Grāmatā autors četrdesmit astoņos likumos koncentrēti atklāj varas tūkstošiem gadu ilgo vēsturi, tās amoralitāti, viltību un nežēlību.

Daži likumi aicina :

• būt piesardzīgam: 1. likums: Nekad neaizēno saimnieku.
• likt lietā viltību: 39. likums: Duļķo ūdeni, lai noķertu zivis.
• rīkoties neuzkrītoši: 3. likums: Neatklāj savus nodomus
• rīkoties nežēlīgi: 15. likums: Sagrauj ienaidnieku pilnīgi

Tomēr – patīk tas mums vai nepatīk visi likumi ir piemērojami reālām dzīves situācijām.

Hāleds Hoseinī (Khalend Hosseini)

Hāleds Hoseinī (1965) ir dzimis Kābulā, Afganistānā. Viņa tēvs bija diplomāts, un ģimene 1980. gadā saņēma politisko patvērumu Amerikas Savienotajās Valstīs. Rakstnieks dzīvo Kalifornijas ziemeļos.

Romāns Pūķa ķērājs vēstī par diviem zēniem – Amīru un viņa tēva kalpotāja dēlu Hasanu, kas gandrīz kā brāļi uzaug Afganistānā – zemē ar senām austrumu pasakām, skaistiem namiem un ziedošiem granātkokiem. Bērni tur katru ziemu laiž pūķus un cilvēki seko paaudzēs koptām tradīcijām – pilnām aizkustinošas uzticības un cieņas.

Taču diemžēl ikvienā no mums un apkārtējā pasaulē mīt pārāk daudz pretrunu un kārdinājumu. Zēnu starpā ielaužas bērnišķīga greizsirdība un sāncensība, un notiek traģēdija, kas uz visiem laikiem izmaina viņu dzīvi. Sabrūk pasaule, kuru sev radījuši mazie puikas, sabrūk pasaule ap viņiem.

Elvins Bruks Vaits (Elwyn Brooks White)

„Šarlotes tīkls” ir pasakains stāsts par to, kā zirnekliene Šarlote apsola izglābt (un izglābj!) savu draugu sivēnu Vilberu no likteņa, kāds rudenī parasti piemeklē sivēnus.

Mērija Šellija (Mary Shelley) 

Pastāv uzskats, ka romāna „Frankenšteins” (1818) ideja dzimusi kādā vētrainā 1816. gada naktī villā pie Ženēvas ezera, kad 19 gadus vecā Mērija Šellija (1797–1851), viņas vīrs – dzejnieks Persijs Bišs Šellijs un lords Bairons kopā ar draugiem izklaidējušies, stāstot šausmu stāstus. Dzirdētā dēļ Mērija naktī redzējusi murgus, kuru saturs vēlāk, rakstot darbu „Frankenšteins”, viņai kalpojis par savdabīgu iedvesmas avotu.
Uzreiz pēc iznākšanas romāns „Frankenšteins” guvis nezūdošu slavu visā pasaulē.
Ilustrētais Mērijas Šellijas romāns „Frankenšteins” ar komentāriem ļaus jums to iepazīt jaunā gaismā. Komentārus laikmeta liecību ilustrācijām rakstījis romantisma literatūras un mākslas pazinējs Marks Porē. Filipa Munka izsmalcināto ilustrāciju krāsu nianses uzbur satraucošo un fantastisko romāna noskaņu.

Kārena M. Makmanusa (Karen M. McManus)

Patiess noziegums var atstāt nepatiesas pēdas.

Pirms četriem gadiem Brīna pameta Senambrūza skolu pēc viņas mīļākā skolotāja šokējošās slepkavības. Lieta nekad netika atrisināta, taču viņa ir pārliecināta, ka trīs bērni, kuri atrada Larkina kunga ķermeni, zina vairāk, nekā stāsta. Īpaši viņas bijušais labākais draugs Trips Talbots, viņš noteikti kaut ko slēpj.

 Tess Wakefield

Cassie Salazar un Luke Morrow ir ļoti atšķirīgi. Asprātīgā Kesija naktis strādā bārā Ostinā, Teksasā, lai savilktu galus, vienlaikus īstenojot savu sapni kļūt par dziedātāju/dziesmu autori. Lūks ir armijas stažieris, kurš gatavojas doties uz dežūru, un viņš mierinājumu atrod nelokāmā dienesta disciplīnā. Taču nejauša tikšanās Kasijas bārā maina abu dzīves gaitu.

Marc Klein 

Lielāko daļu bērnības pavadot audžuģimenēs, septiņpadsmitgadīgā Tesa Džeikobsa neuzskata, ka ir pelnījusi mīlestību — ne no saviem adoptētājiem un noteikti ne no skolas.

Taču viss mainās, kad viņa nejauši satiekas ar Skailaru, gados vecāku par viņu, no kaimiņpilsētas, kurš ir īsts romantiķis. Viņu plaukstošās attiecības ātri noved pie tāda veida aizraušanās, kādu jūs redzat tikai filmās. Kad viņas sirds sāk atvērties, Tesa sāk ticēt, ka viņa tomēr varētu būt pelnījusi mīlestību.

Dž. D. Selindžers (Jerome David Salinger)

Tas ir stāsts par kādu puisi vārdā Holdens Kolfīlds, kurš grib izrauties no apnicīgās skolas, no derdzīgās kopmītnes, no visas šīs dzīves “priekš kaķiem”.

Holdens Kolfīlds nelīdzinās citiem Selindžera varoņiem. Viņš sapņo par konkrētu rīcību: viņam gribas dzīvot pie strauta, darīt visu ar savām rokām, audzināt bērnus pēc sava prāta, pašam iemācīt viņiem kaut ko svarīgu.

Viņam patīk, ja cilvēks labi veic savu darbu: pat orķestra timpānists sajūsmina viņu ar savu pareizo, jautro un centīgo spēli. Holdens ir ļoti labs un mīkstsirdīgs, bet viņš ar dūrēm metas virsū daudz spēcīgākam puisim, kad tas neķītriem vārdiem nozākā labu meiteni.

Viņam pašam diezin kā nepatīk mācīties, taču viņš neatļauj savai māsiņai nokavēt stundas, cenšas pierunāt viņu, nomierināt, izklaidēt.

Džeina Ostina (Jane Austen)

Kad Elizabete Beneta pirmoreiz satiek daudzu meiteņu iekāroto vecpuisi misteru Dārsiju, viņš tai šķiet lepns un atturīgs. Šķiet, Dārsijs pret Elizabeti ir vienaldzīgs, par spīti meitenes skaistumam un atjautīgajam prātam. Elizabetes antipātijas pret jauno vīrieti tikai pieaug, uzzinot, ka Dārsijs ir pārliecinājis savu draugu Bingliju pārtraukt attiecības ar Elizabetes mīļo māsu Džeinu. Pārpratumi seko cits citam, izceļas skandāls, bet uzplaukst arī romantiskas jūtas. Gan Elizabete, gan Dārsijs saprot, cik aplami ir bijuši viņu aizspriedumi un cik maldinošs reizēm mēdz būt pirmais iespaids.

Luiss Kerols (Lewis Carroll)

Reiz meitene, vārdā Alise, ieraudzījusi runājošu Balto Trusi, daudz nedomādama, metās tam pakaļ alā un nonāca Brīnumzemē. Šajā fantāzijas pasaulē viņa sastapa dažādas jocīgas būtnes un piedzīvoja daudz neparasta: jūras vēži dejoja kadriļu, atdzīvojās spēļu kārtis, Viltotais Bruņurupucis stāstīja par jūras skolu, Zilais Kāpurs sūca ūdenspīpi, bet Češīras Kaķis viltīgi smīnēja. Grāmatā aprakstītas dažādas burvestības un brīnumi – tieši to mums reizēm tik ļoti pietrūkst ikdienā.

Dēlija Ouensa (Delia Owens)

Dēlijas Ouensas debijas romāns apvieno sevī poētisku odu dabai, dramatisku pieaugšanas stāstu un saistošu slepkavības izmeklēšanu. 

Jau gadiem Bārklijkovā ir klīdušas valodas par tā dēvēto purva skuķi. Tāpēc, kad 1969. gada nogalē iet bojā izskatīgais Čeiss Endrūss, visu aizdomas tūlīt krīt uz Kiju Klārku – noslēpumaino dumbra vientuļnieci.

Hetere Morisa (Heather Morris)

Kad Cibi, Magda un Livi bija mazas, viņas tētim apsolīja, ka jebkādos apstākļos allaž paliks kopā. Pēc vairākiem gadiem Livi, vien piecpadsmit gadus vecu, nacisti nosūta uz Aušvicu. Cibi, kurai tolaik ir deviņpadsmit, atceras par tētim doto solījumu un dodas Livi līdzi, apņēmusies māsu sargāt vai mirt reizē ar viņu. Abas kopā meitenes cīnās par izdzīvošanu neiedomājami nežēlīgos un grūtos apstākļos.

Septiņpadsmit gadus vecā māsa Magda paliek mājās ar mammu un vectēvu un no nacistu karavīriem slēpjas kaimiņu bēniņos vai mežā. Kādu laiku viņai izdodas paglābties, taču beigās arī viņa tiek sagūstīta un aizvesta uz nāves nometni.

Trīs māsas atkal satiekas Aušvicas–Birkenavas nometnē un, atceroties tēti, dod solījumu cita citai – viņas izdzīvos!

Rejs Bredberijs (Ray Bradbury)

451 grāds pēc Fārenheita ir temperatūra, kurā uzliesmo un aizdegas papīrs. Šajā romānā atainota antiutopija, nākotnes sabiedrība, kurā grāmatu lasīšana ir aizliegta ar likumu, dedzinātāju brigāde nepagurdama strādā, lai iznīcinātu jebkādu drukātu tekstu, interaktīvā televīzija veiksmīgi apstulbina skatītājus, psihiatri tiek galā ar nedaudzajiem citādi domājošajiem, bet nelabojamiem disidentiem tiek uzrīdīts Mehāniskais suns...

Rejs Bredberijs (1920–2012) ir divdesmitā gadsimta populārākais amerikāņu zinātniskās fantastikas autors.

Emocionālais un sociālais intelekts māca paļauties uz sevi, uzlabot fizisko un mentālo veselību. Veicina sevis un savu robežu, to ietekmes apzināšanos.

Tas parāda, kā veidot jēgpilnas un ciešas, veselīgas attiecības, kurās jūtos laimīgs.

Pamatstresus - dusmas, bailes un raizes iespējams mazināt, attīstot sociāli emocionālās prasmes caur aizraujošām spēlēm un metodēm bērniem un pieaugušajiem.

„Personības slēptās rezerves” ir ceļvedis uz labākām savstarpējām attiecībām.

Tajā iekļauts tests temperamenta tipa noteikšanai, minētas katra temperamenta tipa pozitīvās un negatīvās rakstura īpašības, dažādi anekdotiski atgadījumi no dzīves un piemēri, kas raksturo dažādu temperamenta tipu pārstāvjus, kā arī vienkārši padomi, kā kultivēt savus plusus un retušēt mīnusus.

Zināšanas par temperamenta tipiem palīdzēs uzlabot savstarpējās attiecības - spēju pozitīvi paskatīties uz atšķirīgo otrā, pieņemot citādo.